Mauriņa klīnikas dārzs

Mauriņa klīnikas ārtelpas plānojumu nosaka ēkas un esošo koku izvietojums starp kuriem iekšpagalms ar stāvlaukumu plānoti kā vienlīmeņa telpa, kurā ietvi no brauktuves nenodala apmales un vides pieejamība nodrošināta visā ārtelpā. Iesegumu veids akcentē ārtelpas saikni ar klīnikas ēku, plākšņu izmēra dalījumam atkārtojot fasādes apdares baltā betona dalījumu un turpinot raksta ritmu segumā. Teritorijas apstādijumu struktūru veido atšķirīgi stādījumu tipi. Graudzāļu un Mežaparkam raksturīgo priežu stādījumi uz mākslīgi veidota reljefa ēkas priekšdārzā pilda ne vien dekoratīvu un objekta identitāti veidojošu funkciju, bet norobežo klīnikas pirmā stāva logus no ielas un garām braucošā transporta. Ieejas priekšlaukumu no auto stavlaukuma nodala ilgtspējīgs lietusūdeņus akumulējošs dārzs savācot gan lietus ūdeņus no ēkas jumta, gan apkārtējiem ietvju segumiem. Klīnikas ārtelpā iestādīti 30 jauni koki un 80 dižskābaržu dzīvžogs.