Zemeņu gaisa dārzs

Pašā Rīgas centrā, vienā no šaurajiem, slēgtajiem iekšpagalmiem, kurā ne vien dzirdamas Teātra bāra koncertu skaņas, bet arī vakara stundās dziedošās kaimiņienes Ņinas (vārds mainīts) krievu balādes, bija vērojams interesants kaimiņu sadarbības rezultāts. Vienā no dzīvokļiem mītošā ainavu arhitekte Linda Zaļā, kaimiņu izkārtajā gultasveļā veroties, iedzīvojās nepārvaramā vēlmē realizēt trosēs iekārta gaisa dārza ideju un pretēji pieņēmumam, ka „kurpniekam nav kurpju”, tas izdevās. Vienojoties ar kaimiņiem par kopīgas konstrukcijas uzstādīšanu, dārza izmēru izdevās pagarināt. Talkā tika aicināts metālmākslinieks Kristaps Eglītis, kurš pārveidoja esošo pirmskaru laiku veļas žāvēšanai paredzēto trīsi, pievienojot tai kustīgo stiprinājumu un nodrošinot nospriegotās tērauda troses fleksibilitāti. Zemeņu izvēli noteica pagalma zemes līmenī pilnīgā ēnā un pašizsējā izveidojusies sīku zemeņu audze, kurai piekļuve nodrošināta vien ēkas sētniecei. Ja jau zemenes apakšā, tad, lai ir arī augšā un piepilda pagalmu ar vertikālo zemeņu dialogu. Rezultātā cinkoti skārda spaiņi ar nokarenās šķirnes zemeņu stādiem stiprināti pie tērauda troses, kuru pārbīdot iespējams tiem piekļūt ražas ievākšanas un laistīšanas nolūkos. Pagaidām neskaidrs ir vien jautājums vai zemenes neliksies vilinošas arī dažus metrus augstāk uz jumta ligzdojošo kaijaku ģimenēm.